miratus

Latin

Etymology 1

Perfect active participle of mīror.

Participle

mīrātus m (feminine mīrāta, neuter mīrātum); first/second declension

  1. astonished, amazed

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative mīrātus mīrāta mīrātum mīrātī mīrātae mīrāta
Genitive mīrātī mīrātae mīrātī mīrātōrum mīrātārum mīrātōrum
Dative mīrātō mīrātae mīrātō mīrātīs mīrātīs mīrātīs
Accusative mīrātum mīrātam mīrātum mīrātōs mīrātās mīrāta
Ablative mīrātō mīrātā mīrātō mīrātīs mīrātīs mīrātīs
Vocative mīrāte mīrāta mīrātum mīrātī mīrātae mīrāta

Etymology 2

Perfect passive participle of mīrō.

Participle

mīrātus m (feminine mīrāta, neuter mīrātum); first/second declension

  1. admired, honorer, respected

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative mīrātus mīrāta mīrātum mīrātī mīrātae mīrāta
Genitive mīrātī mīrātae mīrātī mīrātōrum mīrātārum mīrātōrum
Dative mīrātō mīrātae mīrātō mīrātīs mīrātīs mīrātīs
Accusative mīrātum mīrātam mīrātum mīrātōs mīrātās mīrāta
Ablative mīrātō mīrātā mīrātō mīrātīs mīrātīs mīrātīs
Vocative mīrāte mīrāta mīrātum mīrātī mīrātae mīrāta

References
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.