monēta
Latvian
Etymology
Via other European languages (cf. Russian монета (monéta)), ultimately borrowed from Latin monēta (“mint; money, coinage”), from Moneta, one of the surnames of the goddess Juno, in whose temple money was coined.
Pronunciation
(file) |
Noun
monēta f (4th declension)
- coin (a piece of currency, usually metallic and circular)
- sudraba, zelta monēta ― silver, gold coin
- monētu kolekcija ― coin collection
- Cēsīs atrastās arābu un bizantiešu 1. gadsimta monētas stāsta par dzīvu tirdzniecību tajā laikā ― the 1st-century Arab and Byzantine coins found in Cēsis tells (us) about the blooming trade in those times
- meitenes pirktsi ilgi un drudžaini meklēja maciņā sīknaudu; dažas monētas izkrita un aizripoja pa ietvi ― the girl's fingers searched frantically and long for change; a few coins fell on the sidewalk and rolled away
Declension
Declension of monēta (4th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | monēta | monētas |
accusative (akuzatīvs) | monētu | monētas |
genitive (ģenitīvs) | monētas | monētu |
dative (datīvs) | monētai | monētām |
instrumental (instrumentālis) | monētu | monētām |
locative (lokatīvs) | monētā | monētās |
vocative (vokatīvs) | monēta | monētas |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.