nekonstatēt

Latvian

Verb

nekonstatēt

  1. to not establish, determine, state; negative form of konstatēt

Conjugation
conjugation of nekonstatēt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne)		 Past
(pagātne)		 Future
(nākotne)
1st pers. sg. es nekonstatēju nekonstatēju nekonstatēšu —
2nd pers. sg. tu nekonstatē nekonstatēji nekonstatēsi nekonstatē
3rd pers. sg. viņš, viņa nekonstatē nekonstatēja nekonstatēs lai nekonstatē
1st pers. pl. mēs nekonstatējam nekonstatējām nekonstatēsim nekonstatēsim
2nd pers. pl. jūs nekonstatējat nekonstatējāt nekonstatēsiet,
nekonstatēsit		 nekonstatējiet
3rd pers. pl. viņi, viņas nekonstatē nekonstatēja nekonstatēs lai nekonstatē
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present nekonstatējot Present Active 1 (Adj.) nekonstatējošs
Past neesot konstatējis Present Active 2 (Adv.) nekonstatēdams
Future nekonstatēšot Present Active 3 (Adv.) nekonstatējot
Imperative lai nekonstatējot Present Active 4 (Obj.) nekonstatējam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active nekonstatējis
Present nekonstatētu Present Passive nekonstatējams
Past nebūtu konstatējis Past Passive nekonstatēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative nebūt jākonstatē Infinitive (nenoteiksme) nekonstatēt
Conjunctive 1 neesot jākonstatē Positive Infinitive konstatēt
Conjunctive 2 — Verbal noun nekonstatēšana
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.