relativus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /re.laːˈtiː.wus/, [rɛ.ɫaːˈtiː.wʊs]
Declension
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | relātīvus | relātīva | relātīvum | relātīvī | relātīvae | relātīva | |
Genitive | relātīvī | relātīvae | relātīvī | relātīvōrum | relātīvārum | relātīvōrum | |
Dative | relātīvō | relātīvae | relātīvō | relātīvīs | relātīvīs | relātīvīs | |
Accusative | relātīvum | relātīvam | relātīvum | relātīvōs | relātīvās | relātīva | |
Ablative | relātīvō | relātīvā | relātīvō | relātīvīs | relātīvīs | relātīvīs | |
Vocative | relātīve | relātīva | relātīvum | relātīvī | relātīvae | relātīva |
Derived terms
Descendants
References
- relativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- relativus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- relativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.