sedentarius

Latin

Etymology

From sedēns +‎ -ārius.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /se.denˈtaː.ri.us/, [sɛ.dɛnˈtaː.ri.ʊs]

Adjective

sedentārius (feminine sedentāria, neuter sedentārium); first/second declension

  1. sitting (attributive); sedentary

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative sedentārius sedentāria sedentārium sedentāriī sedentāriae sedentāria
Genitive sedentāriī sedentāriae sedentāriī sedentāriōrum sedentāriārum sedentāriōrum
Dative sedentāriō sedentāriae sedentāriō sedentāriīs sedentāriīs sedentāriīs
Accusative sedentārium sedentāriam sedentārium sedentāriōs sedentāriās sedentāria
Ablative sedentāriō sedentāriā sedentāriō sedentāriīs sedentāriīs sedentāriīs
Vocative sedentārie sedentāria sedentārium sedentāriī sedentāriae sedentāria

Descendants

References
  • sedentarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • sedentarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • sedentarius in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.