sortitus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /sorˈtiː.tus/, [sɔrˈtiː.tʊs]
Inflection
Fourth declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | sortītus | sortītūs |
| Genitive | sortītūs | sortītuum |
| Dative | sortītuī | sortītibus |
| Accusative | sortītum | sortītūs |
| Ablative | sortītū | sortītibus |
| Vocative | sortītus | sortītūs |
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | sortītus | sortīta | sortītum | sortītī | sortītae | sortīta | |
| Genitive | sortītī | sortītae | sortītī | sortītōrum | sortītārum | sortītōrum | |
| Dative | sortītō | sortītae | sortītō | sortītīs | sortītīs | sortītīs | |
| Accusative | sortītum | sortītam | sortītum | sortītōs | sortītās | sortīta | |
| Ablative | sortītō | sortītā | sortītō | sortītīs | sortītīs | sortītīs | |
| Vocative | sortīte | sortīta | sortītum | sortītī | sortītae | sortīta | |
Derived terms
References
- sortitus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- sortitus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- sortitus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- sortitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.