transmuto

See also: transmutó

Latin

Etymology

From trāns- +‎ mūtō (“change, alter”).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /tranˈsmuː.toː/, [trãːˈsmuː.toː]

Verb

trānsmūtō (present infinitive trānsmūtāre, perfect active trānsmūtāvī, supine trānsmūtātum); first conjugation

  1. change, shift, transform, transmute.
    [fortuna] transmutat incertos honores (Horace, Carmina 3.29.51)
  2. (medicine) transfer, remove.
    inchoante accessione aegros ad alium transmutare locum (Caelius Aurelianus [5th c.], De morbis acutis et chronicis 1.15.142)

Inflection
   Conjugation of transmuto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present trānsmūtō trānsmūtās trānsmūtat trānsmūtāmus trānsmūtātis trānsmūtant
imperfect trānsmūtābam trānsmūtābās trānsmūtābat trānsmūtābāmus trānsmūtābātis trānsmūtābant
future trānsmūtābō trānsmūtābis trānsmūtābit trānsmūtābimus trānsmūtābitis trānsmūtābunt
perfect trānsmūtāvī trānsmūtāvistī trānsmūtāvit trānsmūtāvimus trānsmūtāvistis trānsmūtāvērunt, trānsmūtāvēre
pluperfect trānsmūtāveram trānsmūtāverās trānsmūtāverat trānsmūtāverāmus trānsmūtāverātis trānsmūtāverant
future perfect trānsmūtāverō trānsmūtāveris trānsmūtāverit trānsmūtāverimus trānsmūtāveritis trānsmūtāverint
passive present trānsmūtor trānsmūtāris, trānsmūtāre trānsmūtātur trānsmūtāmur trānsmūtāminī trānsmūtantur
imperfect trānsmūtābar trānsmūtābāris, trānsmūtābāre trānsmūtābātur trānsmūtābāmur trānsmūtābāminī trānsmūtābantur
future trānsmūtābor trānsmūtāberis, trānsmūtābere trānsmūtābitur trānsmūtābimur trānsmūtābiminī trānsmūtābuntur
perfect trānsmūtātus + present active indicative of sum
pluperfect trānsmūtātus + imperfect active indicative of sum
future perfect trānsmūtātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present trānsmūtem trānsmūtēs trānsmūtet trānsmūtēmus trānsmūtētis trānsmūtent
imperfect trānsmūtārem trānsmūtārēs trānsmūtāret trānsmūtārēmus trānsmūtārētis trānsmūtārent
perfect trānsmūtāverim trānsmūtāverīs trānsmūtāverit trānsmūtāverimus trānsmūtāveritis trānsmūtāverint
pluperfect trānsmūtāvissem trānsmūtāvissēs trānsmūtāvisset trānsmūtāvissēmus trānsmūtāvissētis trānsmūtāvissent
passive present trānsmūter trānsmūtēris, trānsmūtēre trānsmūtētur trānsmūtēmur trānsmūtēminī trānsmūtentur
imperfect trānsmūtārer trānsmūtārēris, trānsmūtārēre trānsmūtārētur trānsmūtārēmur trānsmūtārēminī trānsmūtārentur
perfect trānsmūtātus + present active subjunctive of sum
pluperfect trānsmūtātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — trānsmūtā — — trānsmūtāte —
future — trānsmūtātō trānsmūtātō — trānsmūtātōte trānsmūtantō
passive present — trānsmūtāre — — trānsmūtāminī —
future — trānsmūtātor trānsmūtātor — — trānsmūtantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives trānsmūtāre trānsmūtāvisse trānsmūtātūrus esse trānsmūtārī trānsmūtātus esse trānsmūtātum īrī
participles trānsmūtāns — trānsmūtātūrus — trānsmūtātus trānsmūtandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
trānsmūtāre trānsmūtandī trānsmūtandō trānsmūtandum trānsmūtātum trānsmūtātū

Derived terms

Descendants

References
  • transmuto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • transmuto in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • transmuto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

Portuguese

Verb

transmuto

  1. first-person singular present indicative of transmutar

Spanish

Verb

transmuto

  1. First-person singular (yo) present indicative form of transmutar.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.