trituro

See also: trituró and triturò

Italian

Verb

trituro

  1. first-person singular present indicative of triturare

Anagrams

Latin

Etymology

From trītūra.

Pronunciation

Verb

trītūrō (present infinitive trītūrāre, perfect active trītūrāvī, supine trītūrātum); first conjugation

  1. I thresh

Inflection
   Conjugation of trituro (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present trītūrō trītūrās trītūrat trītūrāmus trītūrātis trītūrant
imperfect trītūrābam trītūrābās trītūrābat trītūrābāmus trītūrābātis trītūrābant
future trītūrābō trītūrābis trītūrābit trītūrābimus trītūrābitis trītūrābunt
perfect trītūrāvī trītūrāvistī trītūrāvit trītūrāvimus trītūrāvistis trītūrāvērunt, trītūrāvēre
pluperfect trītūrāveram trītūrāverās trītūrāverat trītūrāverāmus trītūrāverātis trītūrāverant
future perfect trītūrāverō trītūrāveris trītūrāverit trītūrāverimus trītūrāveritis trītūrāverint
passive present trītūror trītūrāris, trītūrāre trītūrātur trītūrāmur trītūrāminī trītūrantur
imperfect trītūrābar trītūrābāris, trītūrābāre trītūrābātur trītūrābāmur trītūrābāminī trītūrābantur
future trītūrābor trītūrāberis, trītūrābere trītūrābitur trītūrābimur trītūrābiminī trītūrābuntur
perfect trītūrātus + present active indicative of sum
pluperfect trītūrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect trītūrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present trītūrem trītūrēs trītūret trītūrēmus trītūrētis trītūrent
imperfect trītūrārem trītūrārēs trītūrāret trītūrārēmus trītūrārētis trītūrārent
perfect trītūrāverim trītūrāverīs trītūrāverit trītūrāverimus trītūrāveritis trītūrāverint
pluperfect trītūrāvissem trītūrāvissēs trītūrāvisset trītūrāvissēmus trītūrāvissētis trītūrāvissent
passive present trītūrer trītūrēris, trītūrēre trītūrētur trītūrēmur trītūrēminī trītūrentur
imperfect trītūrārer trītūrārēris, trītūrārēre trītūrārētur trītūrārēmur trītūrārēminī trītūrārentur
perfect trītūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect trītūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — trītūrā — — trītūrāte —
future — trītūrātō trītūrātō — trītūrātōte trītūrantō
passive present — trītūrāre — — trītūrāminī —
future — trītūrātor trītūrātor — — trītūrantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives trītūrāre trītūrāvisse trītūrātūrus esse trītūrārī trītūrātus esse trītūrātum īrī
participles trītūrāns — trītūrātūrus — trītūrātus trītūrandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
trītūrāre trītūrandī trītūrandō trītūrandum trītūrātum trītūrātū

Descendants

References
  • trituro in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • trituro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

Portuguese

Verb

trituro

  1. first-person singular present indicative of triturar

Spanish

Verb

trituro

  1. First-person singular (yo) present indicative form of triturar.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.