vajadzīgs

From vajadz(ēt) (“to be necessary”) +‎ -īgs.

vajadzīgs (vajadzīgais comparative, vajadzīgāks superlative, visvajadzīgākais adverb, (none))

1. necessary (that which one cannot do without)

   būt noderīgam un vajadzīgam citiem ― to be useful and necessary to others

   vajadzīgs kā ēst ― (as) necessary as eating (i.e., very necessary)

   sagādāt visu vajadzīgo ― to provide all necessary (things)

   bērniem ir vajadzīgs svaigs gaiss ― fresh air is necessary to children

   šī ir ļoti vajadzīga grāmata ― this is a very necessary book

   viņš neatzina par vajadzīgu atbildēt uz vēstuli ― he didn't consider it necessary to reply to the letter

   Ģirts izņēma no kabatas vēstuļu paciņu un ātri atrada vajadzīgo ― Ģirts took out a packet of letters from his pocket and quickly found the necessary (one) (i.e., the one he wanted, needed)

• vajadzēt, vajadzēties
• vajadzība