veteramentarius

Latin

Etymology

vetus (old) + -mentum (suffix forming nouns denoting concrete objects) + -ārius (of or pertaining to)

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /we.te.raː.menˈtaː.ri.us/, [wɛ.tɛ.raː.mɛnˈtaː.ri.ʊs]

Adjective

veterāmentārius (feminine veterāmentāria, neuter veterāmentārium); first/second declension

  1. of, pertaining to, or concerning old things
    sūtor veterāmentārius
    a mender of old shoes

Declension

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative veterāmentārius veterāmentāria veterāmentārium veterāmentāriī veterāmentāriae veterāmentāria
Genitive veterāmentāriī veterāmentāriae veterāmentāriī veterāmentāriōrum veterāmentāriārum veterāmentāriōrum
Dative veterāmentāriō veterāmentāriō veterāmentāriīs
Accusative veterāmentārium veterāmentāriam veterāmentārium veterāmentāriōs veterāmentāriās veterāmentāria
Ablative veterāmentāriō veterāmentāriā veterāmentāriō veterāmentāriīs
Vocative veterāmentārie veterāmentāria veterāmentārium veterāmentāriī veterāmentāriae veterāmentāria

Derived terms

  • veterāmentāria n pl (Mediaeval)
  • veterāmentum (New Latin)

References

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.