vitatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of vītō (“avoid”).
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | vītātus | vītāta | vītātum | vītātī | vītātae | vītāta | |
Genitive | vītātī | vītātae | vītātī | vītātōrum | vītātārum | vītātōrum | |
Dative | vītātō | vītātae | vītātō | vītātīs | vītātīs | vītātīs | |
Accusative | vītātum | vītātam | vītātum | vītātōs | vītātās | vītāta | |
Ablative | vītātō | vītātā | vītātō | vītātīs | vītātīs | vītātīs | |
Vocative | vītāte | vītāta | vītātum | vītātī | vītātae | vītāta |
References
- vitatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.