šķīstība

From šķīsts (“pure, virtuous, chaste”) +‎ -ība.

šķīstība f (4th declension)

1. (religion) purity (the state of one who is without sin)

   mans tēvs bija uzaudzināts dziļi dievbijīgā ģimenē, kur pie galda patiesi vispirms noskaitījuši lūgšanu, dziedājuši baznīcas dziesmas sirdsskaidrā atdevībā reliģijas šķīstībai ― my father had been brought up in a deeply religious family, in which one recited a prayer at the table (and) sang hymns to religious purity with sincere devotion

2. (moral) purity, virtuousness (the state of one who is morally pure, virtuous)

   tikai tagad mūks atjēdzās, ka lauzis šķīstības solījumu, un satriekts lēnā gaitā vilkās mājup ― only then did the monk realize that he had broken (his) vows (lit. promise) of purity, and in a shocked state he dragged himself home in a slow pace

   kamēr es dzīvošu, mana sirds piederēs tiem, kam rūp tēvu tēvu skaidrā sirds šķīstība un pacietīga panesība visās dzīves likstās un grūtumos ― as long as I shall live, my heart will belong to him who have our fathers' fathers' clear purity of heart and patient tolerance in all of life's hardships and adversity

• nevainība
• tīrība
• šķīstums

• šķīsts
• šķīstums