nevainība

From ne- +‎ vainība (“culpability”) (with vainība from vaina (“guilt”) +‎ -ība).

nevainība f (4th declension)

1. innocence, lack of guilt (the quality or state of one who is innocent, not guilty)

   tiesājamā nevainība ― the defendant's innocence

   nevainības prezumpcija ― presumption of innocence

   pierādīt savu nevainību ― to prove one's innocence

   atzīt apsūdzēta nevainību ― to acknowledge the innocence of the accused

2. innocence, harmlessness

   joku nevainība ― the innocence of the jokes

3. innocence, simplicity, naïveté

   bērna nevainība ― a child's innocence

4. innocence (moral purity)

   tur, sapņos, dvēsele, patvērumu atradusi, vairs izbailes un šausmas nejustu, tur nevainība mani sargātu ― there, in dreams, the soul, finding a shelter, would no longer feel fear and terror, there innocence would protect me

5. innocence, virginity (lack of sexual experience and/or knowledge)

   saglabāt, zaudēt nevainību ― to preserve, to lose (one's) virginity

• (of "lack of guilt"): nevainīgums
• (of "moral purity"): šķīstība, šķīstums, tīrība
• (of "virginity"): jaunavība

• vainība, vainīgums

• vaina
• vainīgs, nevainīgs
• vaininieks, vaininiece
• vainot