erogo

See also: erogò

Italian

Verb

erogo

  1. first-person singular present indicative of erogare

Latin

Alternative forms
  • exrogō

Etymology

From ex- (“out of”) +‎ rogō (“ask; request”).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ˈeː.ro.ɡoː/, [ˈeː.rɔ.ɡoː]

Verb

ērogō (present infinitive ērogāre, perfect active ērogāvī, supine ērogātum); first conjugation

  1. I pay, pay out, expend, disburse.
  2. I expend or pay out money from the public treasury (after asking the consent of the people).
  3. (figuratively) I expose to death, destroy, kill.
  4. (figuratively) I entreat, prevail on someone by entreaties.
  5. (figuratively) I bring, deliver or convey water from a reservoir.

Inflection
   Conjugation of erogo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ērogō ērogās ērogat ērogāmus ērogātis ērogant
imperfect ērogābam ērogābās ērogābat ērogābāmus ērogābātis ērogābant
future ērogābō ērogābis ērogābit ērogābimus ērogābitis ērogābunt
perfect ērogāvī ērogāvistī ērogāvit ērogāvimus ērogāvistis ērogāvērunt, ērogāvēre
pluperfect ērogāveram ērogāverās ērogāverat ērogāverāmus ērogāverātis ērogāverant
future perfect ērogāverō ērogāveris ērogāverit ērogāverimus ērogāveritis ērogāverint
passive present ērogor ērogāris, ērogāre ērogātur ērogāmur ērogāminī ērogantur
imperfect ērogābar ērogābāris, ērogābāre ērogābātur ērogābāmur ērogābāminī ērogābantur
future ērogābor ērogāberis, ērogābere ērogābitur ērogābimur ērogābiminī ērogābuntur
perfect ērogātus + present active indicative of sum
pluperfect ērogātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ērogātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ērogem ērogēs ēroget ērogēmus ērogētis ērogent
imperfect ērogārem ērogārēs ērogāret ērogārēmus ērogārētis ērogārent
perfect ērogāverim ērogāverīs ērogāverit ērogāverimus ērogāveritis ērogāverint
pluperfect ērogāvissem ērogāvissēs ērogāvisset ērogāvissēmus ērogāvissētis ērogāvissent
passive present ēroger ērogēris, ērogēre ērogētur ērogēmur ērogēminī ērogentur
imperfect ērogārer ērogārēris, ērogārēre ērogārētur ērogārēmur ērogārēminī ērogārentur
perfect ērogātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ērogātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ērogā — — ērogāte —
future — ērogātō ērogātō — ērogātōte ērogantō
passive present — ērogāre — — ērogāminī —
future — ērogātor ērogātor — — ērogantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ērogāre ērogāvisse ērogātūrus esse ērogārī ērogātus esse ērogātum īrī
participles ērogāns — ērogātūrus — ērogātus ērogandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ērogāre ērogandī ērogandō ērogandum ērogātum ērogātū

Derived terms

Descendants

See also

References
  • erogo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • erogo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • erogo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to spend money: pecuniam erogare (in classem)

Spanish

Verb

erogo

  1. First-person singular (yo) present indicative form of erogar.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.