izdarīgs

From izdar(īt) (“to perform, to carry out”) +‎ -īgs (with izdarīt from iz- +‎ darīt (“to do, to make”)).

izdarīgs (definite izdarīgais, comparative izdarīgāks, superlative visizdarīgākais, adverb izdarīgi)

1. (of people) able, capable, active, energetic, diligent, efficient (not lazy, who carries out work to completion; also, that which expresses such qualities)

   katru dienu jāseko, lai būtu kārtība, lai darbinieces būtu laipnas un izdarīgas ― every day one should make sure that there is order, that the (female) employees are friendly and efficient

   izdarīgā un naskā meitene ātri vien apguva profesiju ― the diligent and agile girl quickly learned the profession

   viņai pēkšņi likās, ka tas izdarīgais puisis, kurš nebaidījās neviena darba, nav nemaz tik liels un spēcīgs ― it suddenly seemed to her that that efficient, diligent boy who was not afraid of any work was not so big and strong

   cienīgi izdarīgā gaitā pie galdiņa pienāk mirdzošs viesmīlis ― in a respectably diligent pace the shining (= friendly) waiter came to the table

• aktīvs
• čakls
• darbīgs
• veikls

• izdarība
• izdarīt