līdzēt
Latvian
Etymology
Formed either from the adjective līdzs (“flat”) (cf. līdzens), or from the verb līgt (“to hire, to engage; to negotiate”). The original meaning of līdzēt is reflected in līdzīgs (“alike, similar”): it was “to be similar (e.g., in size)”, from which “to be similar (at work)” > “to do the same work together” > “to help.”[1]
Verb
līdzēt intr. + dat., 3rd conj., pres. līdzu, līdzi, līdz, past līdzēju
- to help (to provide support for, to facilitate)
- līdzēt darbā ― to help at work
- līdzēt piecelties ― to help someone stand up
- nespēt līdzēt ― to not be able to help
- talcinieki līdzēja jauno pirti uzcelt ― volunteers helped build a new bath house
- to help (to have a positive effect)
- zāles līdzēja ― the medicine helped, worked
- pēršana nelīdz ― beating doesn't help
- darba līdz ― work helps
- ko (tas) līdz ― what difference does it make? (lit. what does it help?)
- ar to nekas nebija līdzēts ― nothing helped with that
- tur nelīdz ne zāles, ne plāksteris ― nothing (lit. not medicine, not bandage) helps there
- metamies dārzā un sākam kliegt un plaukšķināt rokām... tas līdz: strazdi pazūd ― we run to the garden and begin to shout and clap our hands... this helps: the starlings disappear
Conjugation
conjugation of līdzēt
Related terms
- līdzens
- līdzīgs
- palīdzība, palīdzīgs
- palīgs, palīdze
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “līdzēt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.