līdzskanis
Latvian
Alternative forms
- (obsolete form) līdzskaņa
Etymology
A term coined by A. Kronvalds in the second half of the 19th century, from līdz(i) (“(together) with”) + skan(ēt) (“to sound”), made into a 2nd-declension noun (ending -is). It is a calque of German Mitlaut, from mit (“with”) and Laut (“sound”), itself a calque of Latin cōnsonans, from cōn- (“with”) and sonō (“to sound”). It (and its alternative form līdzskaņa) competed with other proposed coinages, such as K. Biezbārdis' klaudzis and M. Kaudzīte's neskanis, until the end of the 19th century. After J. Endzelīns' and K. Mīlenbahs' 1907 Latviešu Gramatika, the form līdzskanis stabilized. It became accepted as a standard linguistic term in the 1920s.[1]
Noun
līdzskanis m (2nd declension)
- (phonetics, phonology) consonant (language sound pronounced with some kind of obstruction in the vocal tract)
- balsīgi un nebalsīgi līdzskaņi ― voiced and voiceless consonants
- dubultoti līdzskaņi ― double consonants
- līdzskaņu klasifikācija ― consonant classification
- cietais līdzskanis ― hard (i.e., non-palatalized) consonant
- mīkstais līdzskanis ― soft (i.e., palatalized) consonant
Declension
Declension of līdzskanis (2nd declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | līdzskanis | līdzskaņi |
accusative (akuzatīvs) | līdzskani | līdzskaņus |
genitive (ģenitīvs) | līdzskaņa | līdzskaņu |
dative (datīvs) | līdzskanim | līdzskaņiem |
instrumental (instrumentālis) | līdzskani | līdzskaņiem |
locative (lokatīvs) | līdzskanī | līdzskaņos |
vocative (vokatīvs) | līdzskani | līdzskaņi |
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “līdzskanis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.