neprāts

From ne- +‎ prāts (“reason, understanding, mind”).

neprāts m (1st declension)

1. folly, (mental condition, in which a person acts foolishly)

   “ne karš, ne nelaimes gadījums nav vainīgi,” viņš sacīja; “vainīgs ir cilvēka neprāts” ― “neither war, nor unhappy events are to blame,” he said; “the culprit is human folly”

2. folly, madness, absurd (behavior or actions that express such a condition)

   tāda rīcība ir tīrais neprāts ― this conduct, behavior is pure folly

   viņš drāzās projām kā neprātā ― he rushed away like a madman (lit. as if in madness)

   mīlēt, ienīst līdz neprātam ― to love, to hate passionately (lit. to madness)

   uzsākt kauju ar milzīgo armiju būtu neprāts ― to begin a battle with (such) a huge army would be madness, absurd

3. craziness, madness (state of strong mental disorder)

   te es uzzināju, ka Valdis nošuts; pēc kapitulācijas izejot brīvē, es esot bijusi tuvu neprātam ― here I found out that Valdis had been shot; having been in freedom after the capitualtion, I have been close to madness

4. boldness, audacity

   jautrs un nebēdnīgs līdz neprātam, Ričs pāris stundās bez acīm redzama iemesla varēja ieslīgt bezcerīgā apātijā ― playful and audaciously mischievous (lit. mischievous to audacity, to the point of being bold), Ričs could, in a couple of hours, without apparent reason, fall into hopeless apathy

• neprātība
• neprātīgs, neprātīgums