reģistrēt

From reģistrs (“register”), made into a 2nd-conjugation verb.

reģistrēt tr., 2nd conj., pres. reģistrēju, reģistrē, reģistrē, past reģistrēju

1. to register (to record in a list, index, register, etc.; to contain records (of people, things, etc.))

   reģistrēt kongresa delegātus ― to register the congress delegates

   reģistrēt arhīva materiālus ― to register archive materials

   viņai vajadzēja iet pa mājam un reģistrēt skolas vecuma bērnus ― she had to go by the house and register the school-age children

   K. Egles bibliogrāfija reģistrē ne tikai paša rakstnieka darbu izdevumus, bet arī sniedz ziņas par Blaumaaņ tulkojumiem citās valodās ― K. Egle's bibliography registers not only the publication of the writer's own work, but also provides information on Blaumanis' translations into other languages

2. to register (to record something officially, so as to give it legal status)

   reģistrēt laulību ― to register a marriage

   reģistrēt bērna dzimšanu ― to register a child's birth

   reģistrēt ienākumus ― to register, to record (one's) profits

   transporta līdzekļus reģistrē tikai pēc to ipašnieku pastāvīgas dzīvesvietas ― vehicles are registered only after (= with) (their) owner's permanent residence (address)

3. to record, to keep track (to note down for further reference)

   reģistrēt nokrišņu daudzumu ― to record the amount of rainfall

   'reģistrēt'- izmaiņas saules radiācijā ― to record the changes in solar radiation

   reģistrējošais manometrs ― recording manometer

   1975. gada jūnija vidū Kamčatkas seismiskās stacijas pāris dienās reģistrēja vairākus simtus zemestrīču ― in mid-June of 1975 the Kamchatka seismic station recorded several hundred earthquakes in a few days

• ierereģistrēt
• reģistrēties
• pierereģistrēt, pierereģistrēties
• pārreģistrēt, pārreģistrēties
• sareģistrēt, sareģistrēties

• reģistrācija
• reģistrators, reģistratore
• reģistratūra
• reģistrs