aizstāvēt

From aiz- +‎ stāvēt (“to stand”).

• IPA^(key): [ajstāːvɛ̂ːt]

aizstāvēt tr., 3rd conj., pres. aizstāvu, aizstāvi, aizstāv, past aizstāvēju

1. to defend (to act so as to protect something from physical harm, risk, dishonor, etc.)

   aizstāvēt dzimteni, valsti ― to defend (one's) homeland, (one's) country

   aizstāvēt brāļu, draugu ― to defend (one's) brother, (one's) friend

   aizstāvēt konkursā skolas godu ― to defend (one's) school's honor in the contest

   aizstāvēt savas dzimtenes sporta slavu ― to defend one's homeland's honor in sports

   pienaca štāba pavēle: sala jāaizstāv līdz pēdējam vīram ― orders came from the headquarters: the island must be defended to the last man

2. (of opinions, rights, actions, etc.) to defend, to justify, to support (with evidence)

   aizstāvēt taisnību ― to defend the truth, what is right

   aizstāvēt savu izteikto domu ― to defend one's expressed thought

   aizstāvēt progresīvus centienus ― to defend progressive aspirations

   aizstāvēt darbaļauzu intereses ― to defend the interests of working people

   aizstāvēt mieru visā pasaulē ― to defend peace in the whole world

   viņi strīdējās, aizstāvēdami katrs savus ieskatus un plānus ― they quarrelled, each defending his opinions and plans

   rakstnieks ar visu savu talantu aizstāv franču strādnieku tiesības ― the writer defended with all his talent the rights of French workers

3. (of academic theses, dissertations, projects, works) to defend (to justify on the basis of one's research results, with one's arguments, with basic principles)

   aizstāvēt doktora disertāciju ― to defend a doctoral (Ph.D.) thesis

   students aizstāv kursa darbu ― the student is defending (his) coursework

   Sofija Ivanova sekmīgi aizstāvēja disertāciju ― Sofija Ivanova successfully defended (her) dissertation

   nebija viegli, piemēram, izstrādāt un aizstāvēt fantastisku projektu, kā izkausēt Antarktīdas ledus ― it was not easy, for instance, to develop and defend a fantastic proeject, like melting the Antarctic ice

4. (law) to defend (in a court of law, to argue against the charges in order to absolve or mitigate the guilt of the accused)

   advokāts aizstāv apsūdzēto ― the lawyer defends the accused

   aizstāvot apsūdzēto, norādīt vainu mīkstinošos apstākļus ― to state mitigating circumstances in defense of (lit. while defending) the accused

• sargāt, aizsargāt

• uzbrukt

• aizstāvēties
• aizstāvība

• aizstāvis, aizstāve