dusēt
Latvian
Etymology
Originally the iterative form of dust (“to feel shortness of breath”) (still dialectally attested), from Proto-Baltic *dus-, from Proto-Indo-European *dʰus-, *dʰūs-, *dʰwes- (“to blow”), whence also Latvian dvest (“to breathe”). The original meaning of dusēt was thus “to breathe heavily” (still visible in the related term aizdusa “shortness of breath”) from which “to breathe audibly” > “to breathe deeply (as in sleep)” > “to sleep.” Cognates include Lithuanian dùsti (“to choke, to stilfe”), dusė́ti (“to breathe heavily; to sob”), Old Church Slavonic дꙑхати (dyxati, “to breathe, to blow”), Russian дышать (dyšatʹ, “to breathe”), Belarusian ды́хаць (dýxacʹ), Ukrainian дихати (dýxaty), Bulgarian дишам (díšam), Czech dychati, Polish dychać.[1]
Pronunciation
- IPA(key): [dusɛ̂ːt]
(file) |
Verb
dusēt intr., 3rd conj., pres. dusu, dusi, dus, past dusēju
- (poetic) to sleep; to rest
- mierīgi, saldi dusēt ― to sleep peacefully, sweetly
- dusi saldi! ― sleep well! (lit. sweetly)
- dusošā skaistule ― sleeping beauty
- dusēt, gulēt kā mātes klēpī ― to sleep as if on (one's) mother's lap
- mazu brīdi pēc Annužas aiziešanas Liena sēdēja pie dusošas meitiņas šūpuļa ― shortly after Annuža's departure Liena was sitting by the cradle of the little sleeping girl
- mēs nenākam dusēt, nedz atvaļu ņemt ― we did not come to sleep or to take holidays
- (figuratively) to be dead, to rest
- brāļu kapi... šeit dus tie, kas nolika galvu par mūsu dzimteni ― brethren cemetery... here rest those who gave (their) lives (lit. rested their heads) for our fatherland
- dusi, manu puisīt, lielajā varoņu pulkā! jūs esat krituši par nākotni, par sabiedrību, kurā karš vairs nebūtu iespējams ― sleep, dear boy, in a regiment of great heroes! you have fallen for the future, for a society in which war will no longer be possible
Conjugation
INDICATIVE (īstenības izteiksme) | IMPERATIVE (pavēles izteiksme) | ||||
---|---|---|---|---|---|
Present (tagadne) |
Past (pagātne) |
Future (nākotne) | |||
1st pers. sg. | es | dusu | dusēju | dusēšu | — |
2nd pers. sg. | tu | dusi | dusēji | dusēsi | dusi |
3rd pers. sg. | viņš, viņa | dus | dusēja | dusēs | lai dus |
1st pers. pl. | mēs | dusam | dusējām | dusēsim | dusēsim |
2nd pers. pl. | jūs | dusat | dusējāt | dusēsiet, dusēsit |
dusiet |
3rd pers. pl. | viņi, viņas | dus | dusēja | dusēs | lai dus |
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) | PARTICIPLES (divdabji) | ||||
Present | dusot | Present Active 1 (Adj.) | dusošs | ||
Past | esot dusējis | Present Active 2 (Adv.) | dusēdams | ||
Future | dusēšot | Present Active 3 (Adv.) | dusot | ||
Imperative | lai dusot | Present Active 4 (Obj.) | dusam | ||
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) | Past Active | dusējis | |||
Present | dusētu | Present Passive | — | ||
Past | būtu dusējis | Past Passive | — | ||
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) | NOMINAL FORMS | ||||
Indicative | (būt) jādus | Infinitive (nenoteiksme) | dusēt | ||
Conjunctive 1 | esot jādus | Negative Infinitive | nedusēt | ||
Conjunctive 2 | jādusot | Verbal noun | dusēšana |
Synonyms
- migt, aizmigt
- gulēt
See also
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “dusēt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN