vindemio

Latin

Etymology

From vīndēmia (“vintage, a grape-gathering”) +‎ -ō, from vīnum (“wine, grapes”) + dēmō (“I remove, take off”).

Pronunciation

Verb

vīndēmiō (present infinitive vīndēmiāre, perfect active vīndēmiāvī, supine vīndēmiātum); first conjugation, limited passive

  1. (intransitive) I harvest grapes, gather the vintage
  2. (transitive) I harvest grapes, gather the vintage from.

Inflection
   Conjugation of vindemio (first conjugation, only third-person forms in passive)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vīndēmiō vīndēmiās vīndēmiat vīndēmiāmus vīndēmiātis vīndēmiant
imperfect vīndēmiābam vīndēmiābās vīndēmiābat vīndēmiābāmus vīndēmiābātis vīndēmiābant
future vīndēmiābō vīndēmiābis vīndēmiābit vīndēmiābimus vīndēmiābitis vīndēmiābunt
perfect vīndēmiāvī vīndēmiāvistī vīndēmiāvit vīndēmiāvimus vīndēmiāvistis vīndēmiāvērunt, vīndēmiāvēre
pluperfect vīndēmiāveram vīndēmiāverās vīndēmiāverat vīndēmiāverāmus vīndēmiāverātis vīndēmiāverant
future perfect vīndēmiāverō vīndēmiāveris vīndēmiāverit vīndēmiāverimus vīndēmiāveritis vīndēmiāverint
passive present — — vīndēmiātur — — vīndēmiantur
imperfect — — vīndēmiābātur — — vīndēmiābantur
future — — vīndēmiābitur — — vīndēmiābuntur
perfect — — vīndēmiātus est — — vīndēmiātī sunt
pluperfect — — vīndēmiātus erat — — vīndēmiātī erant
future perfect — — vīndēmiātus erit — — vīndēmiātī erunt
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vīndēmiem vīndēmiēs vīndēmiet vīndēmiēmus vīndēmiētis vīndēmient
imperfect vīndēmiārem vīndēmiārēs vīndēmiāret vīndēmiārēmus vīndēmiārētis vīndēmiārent
perfect vīndēmiāverim vīndēmiāverīs vīndēmiāverit vīndēmiāverimus vīndēmiāveritis vīndēmiāverint
pluperfect vīndēmiāvissem vīndēmiāvissēs vīndēmiāvisset vīndēmiāvissēmus vīndēmiāvissētis vīndēmiāvissent
passive present — — vīndēmiētur — — vīndēmientur
imperfect — — vīndēmiārētur — — vīndēmiārentur
perfect — — vīndēmiātus sit — — vīndēmiātī sint
pluperfect — — vīndēmiātus esset, foret — — vīndēmiātī essent, forent
imperative singular plural
first second third first second third
active present — vīndēmiā — — vīndēmiāte —
future — vīndēmiātō vīndēmiātō — vīndēmiātōte vīndēmiantō
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives vīndēmiāre vīndēmiāvisse vīndēmiātūrus esse vīndēmiārī vīndēmiātus esse vīndēmiātum īrī
participles vīndēmiāns — vīndēmiātūrus — vīndēmiātus vīndēmiandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
vīndēmiāre vīndēmiandī vīndēmiandō vīndēmiandum vīndēmiātum vīndēmiātū

Derived terms

Descendants

References
  • vindemio in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • vindemio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.